Slinkuma pārvarēšana

Slinkums ir viena no cilvēka lielākajām problēmām, bet dēļ slinkuma mēs arī esam izveidojuši lielāko daļu no automatizācijas un lietas, kas mums atvieglo ikdienas dzīvi. Vai jūs varētu iedomāties dzīvi bez veļas mazgājamās mašīnas, bez gāzes plīts, bez datora, bez automašīnas un putekļu sūcēja? Šīs visas lietas pamatā tad arī atvieglo mūsu ikdienas dzīvi padarot to vieglāku un, ja cilvēks nebūtu slinks, tad neviens nebūtu izdomājis šīs lietas, kas tad arī ļauj mums ietaupīt laiku un enerģiju. Ja mēs nebūtu slinki mēs vēl jo projām mazgātu drēbes ar rokām tērējot daudz vairāk laika un savas enerģijas, bet tas mums liktos normāli, jo nevienam pat neienāktu prātā tas, ka viņš to negrib darīt, bet tajā vietā labāk var izveidot kādu automatizētu sistēmu. Tas tad savukārt nozīmē to, ka slinkums ir vienkārša cilvēka īpašība, kas tiecas uz efektīvāku savas enerģijas lietošanu un tādā veidā liek mums veidot dažādus rīkus un lietas, kas tad arī padara visu apkārtējo mums daudz efektīvāku.

Bet lai gan šāda definīcija un šāds izskaidrojums liekas pašsaprotams, tomēr tas neparāda to, kāpēc tad ir tik daudz cilvēki, kas negrib darīt vienkārši neko un labāk pavada visu dienu pie televīzijas ekrāna vai arī lasot ziņas nevis radot šīs TV programmas un mainot pasauli paši tiekot ziņās. To es saucu par hronisku slinkumu un tas ir tad, kad cilvēks vēl pats īsti nezin, ko viņš vēlas no savas dzīves sasniegt un tāpēc, ka ir grūti to izdomāt un ir grūti sākt kaut ko jaunu viņš labāk pavada savu laiku atpūšoties un nenodarbinot savas smadzenes, lai varētu tā teikt aizmirsties, pasmieties un nedomāt par šīm ikdienas problēmām. Es nezinu vai, piemēram, sēdēšana dīvānā bez televizora vai žurnāla un domāšana par dzīvi var tikt uzskatīta par slinkumu, jo visticamāk, ka, piemēram, Alberts Einšteins savas relativitātes teorijas arī atklāja tieši šādi izbaudot savu brīvo laiku un domājot par problēmām, kas viņam liekās interesantas. Bet, ja Einšteins būtu tajā brīdī skatījies televizoru vai lasījis avīzi diezin vai viņam izdotos nonāk pie tādiem pašiem secinājumiem un savām revolucionārajām teorijām.

Es, protams, varu runāt par slinkuma pārvarēšanu un mēģināt sniegt dažādas metodes, kā sadalīt darbus pa maziem darbiņiem, izdarīt darbus un pēc tam dot sev iesēju atpūsties vai arī vienkārši beigt slinkot un sākt kaut ko darīt, bet no tā nebūs pilnīgi nekādas jēgas ja cilvēks pats nevēlēsies kaut ko sasniegt un sākt darboties. Es varu mēģināt iedvesmot un pamudināt, bet ārējie faktori parasti ir ļoti maza daļa no mūsu motivācijas un tieši iekšējie faktori, kā nosprausti mērķi, un dažādas vēlmes ir tie, kas liek mums pārvarēt slinkumu un sākt dzīvot to dzīvi,kādu mēs vienmēr esam vēlējušies. Bet, ja tu gribi visu laiku sēdēt pie televizora ekrāna, tad tāds arī būs tavs mērķis un man nemaz nav vērts tev kaut ko iebilst.