Kredīts sev

sev

Kredīta maksāšana sev ir ļoti neparasts un ļoti reti izmantots finanšu triks, kā iespējams veidot savus iekrājumus un pamatā kļūt aizvien bagātākam. Mēs taču visi zinām kas ir kredīts, kur tu aizņemies no kāda cita naudu un pēc tam pamazām vai vienā maksājumā šo naudu atmaksā un papildus vēl dod arī viņam procentu maksājumus no atlikušās parāda summas. Nu lūk, tad izmantojot “kredīts sev” tu vari aizņemties no sevis un arī sev maksāt šos procentu maksājumus, tādā veidā iegūstot vēl lielākus iekrājumus.

Lai varētu uzsākt aizdošanu sev tev sākumā būs jāsakrāj neliela naudas summa, pietiek arī ar 100 vai 200 Eiro, kas nozīmēs, ka tu izsniegsi sev ātros kredītus un tev šīs naudas summa būs jāatmaksā vienā maksājumā un papildus vēl arī jāmaksā procenti. Kad tev ir izdevies sakrāt, piemēram, 100 Eiro tad tu vari sākt no sevis aizņemties. Ja tev pēkšņi beidzas nauda un ir vajadzīgs nopirkt kādu ļoti svarīgu preci, tad tu vari paņemt šos 100 Eiro no saviem iekrājumiem, bet noslēgt ar sevi līgumu, ka tev, pēc mēneša, šajos iekrājumos būs jāatliek par 10% vairāk nekā tu aizņēmies. Tad pēc mēneša, kad tu atliksi šo naudu atpakaļ tev jau būs 110 Eiro un nākamreiz aizņemties jau varēsi vairāk. Galvenais šajā procesā ir tas, lai tu tiešām arī sev uzticētos un nevis pēc mēneša domāt, ka tas taču ir kaut kād stulbums sev maksāt, bet tiešām atmaksāt kredītu tāpat, kā tu to būtu paņēmis no bankas vai privātā kreditora. Un, ja tev nav šie 100 Eiro, tad, piemēram par 15Eiro tu vari pagarināt parāda atmaksas termiņu uz vienu mēnesi. Šādi tad tu varēsi izbaudīt cik daudz ir iespējams nopelnīt no šiem īstermiņa aizdevumiem, bet visa nauda paliks tev pašam nevis kādam aizdevējam.

Jo vairāk naudas tu šādā veidā iekrāj, jo lielākus kredītus tad arī tu varēsi no sevis aizņemties. Piemēram, ja tev ir izdevies sakrāt 3000 Eiro, tad jau tu vari aizņemties šo naudu lietotas automašīnas iegādei, bet arī tieši tāpat, kā tad, ja tu būtu aizdevējs sastādi līgumu ar noteiktu procentu likmi, piemēram 20% gadā un arī atmaksas grafiku. Šādi, ja tev izdosies atdod kredītu tad tavā kontā jau būs 3600 Eiro uzkrājums un arī jauna automašīna.

Aizņemšanās no sevis var būt ļoti labs veids, kā veidot iekrājumus, bet galvenais ir šī uzticība un tas, ka nebūs tā, ka tu vienā brīdī beigsi maksāt sev šos kredītus, jo pretējā gadījumā visa shēma nestrādās un ja tu vienu reizi palaidīsi garām tad arī nākamreiz kad būs nelielas grūtības tu palaidīsies un beigu beigās sev šo kredītu vispār neatmaksāsi!

Darba un dzīves balanss

dzive darbs

Darbs un strādāšana nenoliedzami ir neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa un bez darba mēs nebūtu spējīgi pelnīt naudu un tātad arī nevarētu nomaksāt nedz visus savus kredītu maksājumus nedz paēst un arī maksāt īri par pajumti virs galvas. Bet pārāk daudz darba arī nav labi, jo tad neatliek laiks privātajai dzīvei un izklaidēm, ko mēs arī ļoti bieži vēlamies. Tāpēc ir jāatrod balanss starp to, cik daudz mēs gribam strādāt cik daudz naudas mums ir nepieciešams un cik daudz, savukārt, mēs gribam savu brīvo laiku. Katram cilvēkam protams šis balanss būs savādāks un kur viens labprāt strādāt 12 stundas dienā, jo gribēs nopelnīt daudz naudas, tur atkal cits strādās 4 stundas dienā un viņi abi jutīsies labi ar savu dzīves-darba balansu.

Bet kā lai tu atrodi savu pareizo attiecību?

Lai izdomātu cik daudz tev vajadzētu strādāt tad vispirms tev būs jāpadomā par to, cik daudz tad naudas tev ir vajadzīgs un cik lieli ir tavi finanšu mērķi. Bet tiešām padomā nevis tikai iedomājies ka tu gribi miljardu, bet cik tev naudu vajadzētu lai tu būtu laimīgs un varētu izbaudīt dzīvi. Piemēram, ja tu atrodi ka tavs skaitlis ir 3000 Eiro mēnesī tad arī tu vari sākt domāt, kā tu pēc iespējas mazāk laika mēnesī pavadot darbā varētu šādu skaitli nopelnīt.

Otrā lieta, kas tev ir jādomā ir tas, cik tad daudz tu esi gatavs strādāt un šeit tad ir jāatrod gan minimālais darba daudzums, kas var būt arī nulle gan maksimālais darba daudzums kas var būt visu dienu bez atpūtas, jeb kādas 16 stundas dienā. Ja tu atrodi ka tu esi gatavs pavadīt darbā no nulles līdz 8 stundām, tad šeit arī būs tā tava attiecība. Pieņemsim, ka tu ar 8 stundām dienā vari nopelnīt mēnesī 2000 Eiro, kas jau būtu ļoti labi atmaksāta darba vieta. Tad piemēram, ja tu strādātu 4 stundas dienā tu varētu pelnīt 1000 Eiro mēnesī, bet ja tu strādātu 2 stundas dienā, jeb 1/4 slodzes tad tu varētu nopelnīt vien 500 Eiro, bet ja tu strādātu 12 stundas dienā tad tu varētu saņemt 3000 Eiro mēnesī. Tad šeit tev arī ir jāizvēlas, cik daudz sava laika tu esi gatavs atdot par kādu no šīm naudas summām, piemēram, ja tava vēlme bija 3000, bet tu esi gatavs strādāt tikai 8 stundas, tad tev ir jāizvēlas vai nu viens vai nu otrs, vai arī jāiet kaut kur pa vidu, piemēram strādājot 10 stundas dienā un saņemot 2500 mēnesī.

Tas, kā tu savu darba un dzīves balansu izveidosi arī noteiks cik tev daudz būs nauda un cik daudz brīvā laika, bet atceries, ka nekas nav neizmainām un ja tu esi gatavs pāris mēnešu kārtīgi pastrādāt vairāk darba stundas tad pēc tam atkal tu varēsi mazliet atpūsties, tādā veidā variējot savu darba un atpūtas attiecību.

Slinkuma pārvarēšana

cepumi

Slinkums ir viena no cilvēka lielākajām problēmām, bet dēļ slinkuma mēs arī esam izveidojuši lielāko daļu no automatizācijas un lietas, kas mums atvieglo ikdienas dzīvi. Vai jūs varētu iedomāties dzīvi bez veļas mazgājamās mašīnas, bez gāzes plīts, bez datora, bez automašīnas un putekļu sūcēja? Šīs visas lietas pamatā tad arī atvieglo mūsu ikdienas dzīvi padarot to vieglāku un, ja cilvēks nebūtu slinks, tad neviens nebūtu izdomājis šīs lietas, kas tad arī ļauj mums ietaupīt laiku un enerģiju. Ja mēs nebūtu slinki mēs vēl jo projām mazgātu drēbes ar rokām tērējot daudz vairāk laika un savas enerģijas, bet tas mums liktos normāli, jo nevienam pat neienāktu prātā tas, ka viņš to negrib darīt, bet tajā vietā labāk var izveidot kādu automatizētu sistēmu. Tas tad savukārt nozīmē to, ka slinkums ir vienkārša cilvēka īpašība, kas tiecas uz efektīvāku savas enerģijas lietošanu un tādā veidā liek mums veidot dažādus rīkus un lietas, kas tad arī padara visu apkārtējo mums daudz efektīvāku.

Bet lai gan šāda definīcija un šāds izskaidrojums liekas pašsaprotams, tomēr tas neparāda to, kāpēc tad ir tik daudz cilvēki, kas negrib darīt vienkārši neko un labāk pavada visu dienu pie televīzijas ekrāna vai arī lasot ziņas nevis radot šīs TV programmas un mainot pasauli paši tiekot ziņās. To es saucu par hronisku slinkumu un tas ir tad, kad cilvēks vēl pats īsti nezin, ko viņš vēlas no savas dzīves sasniegt un tāpēc, ka ir grūti to izdomāt un ir grūti sākt kaut ko jaunu viņš labāk pavada savu laiku atpūšoties un nenodarbinot savas smadzenes, lai varētu tā teikt aizmirsties, pasmieties un nedomāt par šīm ikdienas problēmām. Es nezinu vai, piemēram, sēdēšana dīvānā bez televizora vai žurnāla un domāšana par dzīvi var tikt uzskatīta par slinkumu, jo visticamāk, ka, piemēram, Alberts Einšteins savas relativitātes teorijas arī atklāja tieši šādi izbaudot savu brīvo laiku un domājot par problēmām, kas viņam liekās interesantas. Bet, ja Einšteins būtu tajā brīdī skatījies televizoru vai lasījis avīzi diezin vai viņam izdotos nonāk pie tādiem pašiem secinājumiem un savām revolucionārajām teorijām.

Es, protams, varu runāt par slinkuma pārvarēšanu un mēģināt sniegt dažādas metodes, kā sadalīt darbus pa maziem darbiņiem, izdarīt darbus un pēc tam dot sev iesēju atpūsties vai arī vienkārši beigt slinkot un sākt kaut ko darīt, bet no tā nebūs pilnīgi nekādas jēgas ja cilvēks pats nevēlēsies kaut ko sasniegt un sākt darboties. Es varu mēģināt iedvesmot un pamudināt, bet ārējie faktori parasti ir ļoti maza daļa no mūsu motivācijas un tieši iekšējie faktori, kā nosprausti mērķi, un dažādas vēlmes ir tie, kas liek mums pārvarēt slinkumu un sākt dzīvot to dzīvi,kādu mēs vienmēr esam vēlējušies. Bet, ja tu gribi visu laiku sēdēt pie televizora ekrāna, tad tāds arī būs tavs mērķis un man nemaz nav vērts tev kaut ko iebilst.

Pasaules apceļošana

The metaphor of international air travel around the globe

Jebkuram no mums vajadzētu jaunībā apskatīt pasauli lai gūtu jaunus iespaidus, redzētu, kā citur cilvēki dzīvo un saprastu, ka tā vieta, kur tu patreiz dzīvo ir tikai ļoti maza daļa no kopēās pasaules un ir tik daudz dažādu lietu, ko var mācīties no citiem cilvēkiem un no viņu kūltūrām. Apceļojot pasauli ir iespējams gan redzēt kā cilvēki dzīvo bagātībā gan arī apskatīt, kā citās vietās tie dzīvo nabadīzbā bet tik un tā ir tik pat laipni un viesmīlīgi. Šādi ir iespējams gūt jaunas biznesa idejas, ko pēc tam ieviest atgrižeoties mājās, vai pat iereudzīt, ka pasaulei ir tik daudz ko jaunu tev dot, ka beigās tu labāk izvēlies apmesties uz dzīvi citā pasaules malā nevis tur, kur tu dzīvo pašlaik.

Ceļošana vienmēr tiek saistīta ar lieām naudas izdošanām, bet patiesībā tā tam nevajadzētu būt un tikai ceļojot tiešām šikā veidā visur ar lidmašīnu un paliekot vienmēr labās viesnīcās, ceļojumi jums izmaksās dārgi. Bet parasti, ja visu laiku tiek domāts par taupīšanu, kā arī dažādās pasaules vietās tiek pamēģināti dažādi darbi tad arī izdzīvot nebūs nemaz tik grūti. Ceļošanai jaunīgā nav jābūt nekam šikam, bet jābūt kā jaunu ideju gūšanai un jaunas pieredzes uzkrāšanai un tieši dodoties ceļojumā ar mazu naudas apjomu tev būs lielāks pārbaudījums, jo pretējā gadījumā diezin vai tu pietiekoši ātri būsi spējīgs sakrāt lielu naudas apjomu, lai varētu apceļot pasauli un to darīt tiešām komfortablā veidā neuztraucoties par naudu un izmaksām. Tāpēc arī bieži vien ir dzirdami stāsti, ka jauniši pāris gadus pastrādājot kādā darbā ir iekrājuši pāris tūkstošus Eiro un izlemj vienkārši doties kādā ceļojumā pa ceļam vai nu meklējot darbu vai arī dzīvojot no saviem līdzekļiem. Bet ir vēl viens variants, ko lielākā daļa nemaz nav iedomājusies.

Darbs internetā – Ja tev izdodas izveidot kādu iznterneta biznesu vai arī tu vari strādāt no jebkuras vietas un visi darbi ir jādara tieši caur internetu, tad teu vari brīvi doties pasaules apceļošanā katru darba-dienu nostrādājot tās 8 vai 9 darba sutndas un pārējo laiku veltīt tuvākās un tālākās apkārtes apskatei un izpētei. Šis variants noteikti daudziem izklausās pēc sapņu piepildījuma un kaut kā neiesējama, bet patiesībā tā nemaz nav un ir tiaki jāmēģina, jo mūsdieāns ir daudzas tādas profesijas, kas ļauj šādi braukāt pa pasauli ceļojot un strādāt. Sākot no mājas lapas veidošanai, programmēšanai, sava interneta biznesa veidošanai un beidzot ar konsultācijām caur internetu un dažādiem citiem pakalpojumiem. Internetā katru gadu tiek pārdoti džādi produkti, preces un pakalpojumi vairāk kā 2 trilijonu dolāru apjomā un patiesais skaitlis noteikti ir daudz lieālks jo ir grūti izveidot globālu statistiku. Bet tev ir vajadzīgi tikai 2-3 tūkstoši Eiro mēnesī lai varētu komfortabli dzīvot un un tā ir ļoti ļoti niecīga daļa no šī kopējā apgrozījuma tāpēc tavas iespējas ir visai augstas!

Nauda un tad izklaides

mana nauda

Mēs dzīvojam tikai vienreiz un tāpēc cilvēkiem vēlme ir no savas dzīves izspiest visu ko vien ir iespējams izspiest. Mēs gribam ballēties, mīlēties, priecāties, izklaidēties, un sasniegt savus mērķus. Mēs gribam mainīt pasauli un padarīt to labāku sev un arī visiem apkārt esošajiem, bet patlaban ierastais dzīves cikls ir tāds, ka cilvēks visu savu dzīvi strādā darba dienu ejot uz darbu un mainot savu laiku pret naudu, ko tad var tērēt citām lietām, kā mājoklim, ēdienam un izklaidēm. Bet šāds dzīves gājums man liekas vienmuļš un nespējīgs piepildīt mūsu kvēlākās vēlmes. Ja mēs strādājam 8H dienā tad katru dienu visām citām lietām paliek ļoti maz laika un šis režīms vispār liekas tāds jocīgs, jo man, personīgi, ir ļoti grūti pierast pie tāda ritma, kad katru dienu jāiet uz darbu un tad mājās ir laiks atpūtai, jo katru rītu ir sevi jāpiespiež strādāt tikai tāpēc, lai varētu nopelnīt naudu. Un tā tas ir lielākajai daļai cilvēku, jo tikai ļoti maza daļa cilvēku ikdienā dara to, ko viņiem patīk darīt, bet visi pārējie strādā tikai un vienīgi lai dabūtu naudu izdzīvošanai. Un, manuprāt, tam tā nevajadzētu būt, un tāpēc mana dzīves stratēģija ir mazliet savādāka.

Es plānoju pāris gadu laikā jaunībā strādājot 12H dienā sapelnīt pietiekoši daudz naudas, lai pēc tam ar šo naudu varētu izdzīvot un veidot uzņēmumus par ko pašam ir prieks un kur uz darbu katru dienu var iet nevis ar dusmām bet gan ar prieku, jo ir iespējams visu laiku darīt to, kas nemaz neliekas kā darbs. Protams strādājot 12 stundas parastā darba vietā nebūs iespējams nopelnīt tik daudz naudas tāpēc vienīgā iespēja ir sākt savu uzņēmumu, bet tur arī ir dažādi riska faktori un iespēja, ka šis darbs, kas tiks darīts beigu beigās nenovedīs pie nekā taustāma. Bet ar šādu risku ir jāsaskaras jebkuram kurš vēlas dzīvē sasniegt kaut ko vairāk par algota darba strādāšanu visas dzīves garumā. Manuprāt ir jāatrod niša, kurā ir peļņas iespējas un tad neatkarīgi no tā, vai šī niša patīk vai nepatīk vienkārši ar visām četrām ir jāmetas tajā iekšā un jāsaprot visi konkurenti viss, kā patiesībā tajā tiek radīta peļņa, kādi ir nišas attīstības virzienu un kā tajā gūt vislabāko peļņu. Un tad arī sākt būvēt savu servisu vai pakalpojumu ko tad ātrā laikā izveidot līdz pietiekamam lielumam lai sāk nākt naudas plūsma kuru var tālāk investēt pašā uzņēmumā. Un tā to turpināt līdz tiek uzbūvēts pietiekoši liels uzņēmums kad vai nu to var nopārdot vai arī dzīvot no pienākumiem kuri tiek katru mēnesi veidoti.

Pēc tam, kad nauda ir sapelnīta tad var sākt domāt par to, ko ar savu dzīvi patiesībā tu vēlies iesākt, vai tas ir bizness, vai mācīšana vai kāda cita joma, bet tad kad nauda vairs nav galvenais faktors kāpēc ir jāstrādā tad paveras milzum daudz jaunas idejas, kuras savādāk nemaz nebūtu ieraugāmas.

Kā atrast to, ko tev patīk darīt?

ko lai dara

Nauda 21. gadsimtā ir ņēmusi virsroku un cilvēki pašlaik vairāk izvēlas darbus pēc tā cik tajā ir iespējams nopelnīt naudu nevis pēc tā vai viņa patīk tas ko viņš dara un vai viņš tā saņem sev patīkamas sajūtas. Lielākā daļa pasaules cilvēku dodas katru rītu uz darbu ar nepatiku un tiklīdz, kā beidzās šī darba diena tad ir prieks, ka beidzot atkal ir brīvs un tāpēc arī piektdienas parasti ir kā galvenā nedēļas diena, jo tad var izklaidēties, zinot ka priekšā ir 2 brīvdienas. Bet vai tiešām tā tam būtu jābūt un vai tomēr nav iespējams atrast darba vietas, kas var dot tev gandarījuma sajūtu un tevi garīgi piepildīt nevis tikai tādas, kas tiek darītas ar dusmām? Protams visi darbi nekad nebūs patīkami, un, piemēram, es nezinu nevienu cilvēku, kas gribētu darīt sētnieka darbu vai, piemēram, tīrīt cilvēku mājas, bet mēs šīs lietas darām, jo vienkārši mums ir nepieciešama nauda un neesam spējīgi atrast neko labāku. Un noteikti ka visās darba vietās būs jādara lietas, kas tev nepatīk, jo darbs pats par sevi nav viegls un cilvēkiem labāk patīk atpūsties un neko nedarīt nekā strādāt, bet es domāju, ka ar automatizāciju ir iesējams aizstāt visas neinteresantās darba vietas un cilvēkiem ļaut aizvien vairāk darīt to, ko viņiem patīk un tad arī tiek gūta daudz lielāka produktivitāte un atdeve nevis kā darot darbu ar dusmām un tikai tāpēc, ka ir vajadzīgs nopelnīt naudu.

Šādu “labo” darbu atrašana noteikti nav viegla un tas viss sākas ar to, ka cilvēkam ir jādomā par tām lietām, ko viņam patīk vai kādreiz patika darīt un ar ko viņš nodarbojas tad, kad ir viņa brīvais laiks. Piemēram, ir taču tik daudz un dažādi hobiji sākot no makšķerēšanas līdz metālu meklēšanai ar metāla detektoru. Visas šīs nodarbes cilvēki dara tikai tāpēc, ka viņiem to patīk darīt nevis tāpēc, ka viņi grib nopelnīt naudu. Un, šādi izdomājot to, ko tev patīk darīt tu vari palēnām sākt veidot savu karjeru saistot to ar šo savu hobiju. Piemēram cilvēkam, kuram patīk makšķerēt var būt laba karjera kādā zivjaudzētavā vai arī kompānijā kur ražo vizuļus makšķeres vai citus zvejas piederumus. Viņš var taisīt savu mājas labu par zvejošanu vai arī filmēt raidījumus par zveju un tās īpatnībām. Iespējas ir ļoti daudz un dažādas un vajag tikai izmantot savu radošo domāšanu kas tad arī novedīs tevi līdz dažādām iespējām, ko tad var panākt ar tām lietām, ko aprasti uzskata par hobijiem.

Šis process noteikti nebūs ātrs un tev būs daudz jādomā jāmēģina un jātestē, jo tikai tā tu varēsi atrast to, kas tev patiesībā patīk. Tikai retajam jau jaunībā izdodas atrast tās lietas, kas viņam interesē un patīk, bet pārējiem parasti ir jāveltī daudz laika šai izpētei un sevis atrašanai lai varētu tad arī nodrošināt savu nākotni un darīt to, ko tev tiešām patīk!

Nemitīga sevis pilnveidošana

sevis pilnveidosana

Mēs esam atkarīgi no savām zināšanām un no tā, cik daudz informācijas mums savas dzīves laikā ir izdevies iegūt jo cilvēks noteikti nav stiprākais no visām dzīvajām radībām un noteikti arī ne ātrākais vai niknākais. Tur kur mēs esam pārāki ir savā intelektā un tāpēc arī ikvienam, kas grib kaut ko savā dzīvē sasniegt vajadzētu to saprastu un visu laiku mēģināt sevi pēc iespējas vairāk pilnveidot. Pilnveidošana var notikt gan mēģinot jaunas lietas gan lasot grāmatas gan vienkārši pētot pasauli, bet svarīgākais ir tas, lai visu laiku notiktu jaunas informācijas iegūšana un jaunas pieredzes gūšana, kas tad arī ļauj cilvēkiem būt labākiem par pārējām dzīvajām radībām. Un arī starp mums pašiem ir dažādi intelekta līmeņi, jo kur viens cilvēks ir izmācījies tikai pamatskolu un strādā darbu kur nav jāpiepūl savas smadzenes tur atkal cits ir visu savu mūžu mācījies un ieguvis jaunas zināšanas un tāpēc arī ir spējīgs izveidot savus uzņēmumus, un gūt panākumus zinātnē un citās jomās. Ja mēs salīdzinām šādus 2 cilvēkus tad viņu smadzeņu fiziskajā formā nevajadzētu būt nekādām dižajām atšķirībām, bet atšķirības ir tajā, ko šie cilvēki ar savu dzīvi ir darījuši un cik daudz formācijas viņiem ir bijis iesējams uzņemt. Ja, piemēram salīdzinām Elonu Masku vai Tomasu Edisonu ar kādu no tiem dzērājiem, ko mēs redzam uz ielas, tad liekas, ka viņu atšķirības ir teju vai neizmērojamas, lai gan patiesībā dzīvi viņi sāka diezgan vienādi un tātad tas nozīmē to, ka tas, ko mēs ikdienā darām un kā mēs dzīvojam savu dzīvi ir ļoti svarīgi, jo nemitīgi mācoties, gūstot jaunu pieredzi un pilnveidojot sevi tu vari kļūt tieši tāds pats, kā tie pasaules līderi, ko rāda ziņās un par kuriem nemitīgi citi runā.

Sevis pilnveidošana ir svarīga un bez tās cilvēka dzīve teju vai apstājas, jo ja tu sevi un savas zināšanas nemitīgi neatjauno un nepapildini tad tu nebūsi spējīgs arī aug nedz savos ienākumos nedz arī privātajā dzīvē un pat ne domāšanā. Lai gan parasti saka ka ar vecumu nāk prāts, tad patiesībā ar zināšanām mēs paliekam gudrāki un ja tu dzīvo savu dzīvi nemācoties neko jaunu tad tu arī nevari kļūt gudrāks. Katram no mums ir jādomā par savu izglītību, jāmēģina dažādas lietas, jākļūdās un jāceļas atkal augšā, jo dzīve ir pārāk īsa, lai vienkārši nolaistu rokas un neko vairs nedarītu. Manuprāt, katram no mums ir iespējas izmainīt pasauli uz labo pusi un tas nav tikai izredzēto varā, bet gan katrā no mums iekšā sēž mazs izgudrotājs vai biznesmenis un tas ir tikai jālaiž brīvībā un nav jābaidās no neveiksmēm un no problēmām, jo neveiksmes un problēmas var būt arī tad, kad neko nedara un tad rokas nolaidīsies vēl ātrāk.